Autore: Sandra Dane, A/S Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija
Būtiska loma videi draudzīgā saimniekošanā un siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanā ir oglekļa (C) piesaistei augsnē. Dabīgu procesu rezultātā C piesaista augi un noglabā savā biomasā, tādā veidā izņemot to no aprites. Zemkopju uzdevums ir sekmēt augu augšanu un mācēt šo piesaistīto C masu nepalaist atpakaļ atmosfērā. Daļēji to var risināt ar augu atlieku iestrādāšanu augsnē. Lai sekmīgāk norisinātos augu atlieku sadale augsnē, labi, ja iestrādājamajā materiālā ir gan sausā daļa (materiāls ar lielu sausnas saturu), gan zaļā daļa (sulīgas augu daļas). Viens no labākajiem variantiem, kā kvalitatīvi saistīt C, ir komposta veidošana. Komposts ir ne tikai labs augu barības vielu avots, bet arī uzlabo augsnes struktūru, palielina tās spēju noturēt ūdeni un barības vielas.
Organiskā viela sastāv no oglekļa savienojumiem, līdz ar to, palielinot organiskās vielas saturu augsnē, palielinās arī saistītā C daudzums, kas nenonāk atmosfērā un nepalielina SEG daudzumu. Kompostēt var jebkuru augu izcelsmes organisko materiālu, ir tikai jāzina oglekļa un slāpekļa attiecība, lai nodrošinātu kvalitatīva komposta izveidi. Kvalitatīvs komposts ir labi sadalījies, tajā nav augu slimību ierosinātāju un nav sēklu, kas saglabājušas dīgtspēju; tajā nav arī kaitēkļu. Ja komposts nav kvalitatīvs, tad pastāv risks palielināt nezāļu daudzumu laukā. Līdz ar to vēlams kompostēt visu augu izcelsmes organisko materiālu, kas netiek realizēts, bet paliek atkritumos.
Kompostēšana ir bioloģisks process, kura rezultātā organiskās vielas, galvenokārt dažādi atkritumi, tiek pārvēsti humusam līdzīgā materiālā. Šos procesus nodrošina mikroorganismi (mikroskopiskās sēnes un baktērijas), makroorganismi (sliekas) un fizikāli ķīmiski procesi (piem., mineralizācija). Kompostēšanas laikā komposta masa tiek regulāri mitrināta, apmaisīta, ja nepieciešams, veikta kaļķošana, izveidojas humusam līdzīgs materiāls – komposts.
Komposts ir organisko atlieku vai augsnes un organisko atlieku maisījums, kas pakļauts aerobam kompostēšanas procesam, un to lieto augsnes ielabošanai vai kā mēslošanas līdzekli, arī kā substrātu dārzeņkopībā. Tas ir veids, kā mēs augsnei varam atdot daļu no tā, ko ar ražu esam paņēmuši. Līdz ar to ir jāzina, kā pareizi sagatavot kvalitatīvu kompostu. Viedokļu un metožu ir daudz, tomēr ir galvenie pamatprincipi, kas jāievēro tā gatavošanā. Viens no potenciāli lielākajiem komposta plusiem ir arī tā potenciāls aizstāt gan kūdru kā substrātu, gan minerālmēslus kā augsnes bagātinātājus.
Raksta turpinājums būs pieejams rokasgrāmatā, kas aplūkos klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses.