Latvijā viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) avotiem ir lauksaimniecība, kas veido 24% no visām valsts SEG emisijām.

Latvija ir valsts ar Eiropas Savienībā otro lielāko lauksaimniecības SEG emisiju īpatsvaru.

 

Ziņas

 
5. decembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Augsnes diena. Augsne ir ļoti svarīgs, taču bieži vien nenovērtēts un... Lasīt vairāk
2019-12-04
 
Kopš 2009. gada Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar citu valstu partnerorganizācijām apbalvo Baltijas jūras reģiona val... Lasīt vairāk
2019-10-07
 
Šodien laists klajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) “Īpašais... Lasīt vairāk
2019-08-08
 
Klimata pārmaiņas šobrīd ir pasaulei izšķirīgi svarīgs jautājums, un to apturēšanai ir jāveic izmaiņas visās cilvēka ... Lasīt vairāk
2019-04-04
 
 
 
 
 

Par projektu

 

Projekta virsmērķis ir veidot un sniegt ekonomiski pamatotu praktiskās pieredzes kopumu klimata pārmaiņu mazinošas lauksaimniecības prakses īstenošanai Latvijā.

Projekta tiešie mērķi ir:


Aktivitātes

A
Sagatavošanās aktivitātes
A.1
Tehniskās dokumentācijas izstrāde un kontrolēto drenāžas sistēmu uzstādīšanas atļaujas iegāde;

Aktivitātes mērķis ir sagatavoties projekta prakstiskās ieviešanas posmam, izstrādājot un saskaņojot tehnisko dokumentāciju kontrolētās drenāžas sistēmu (CDS) izbūvei. Aktivitāti veiks Vides risinājumu institūts.

B
Zemes iegāde un/vai noma
B.1
Zemes noma kontrolētās drenāžas uzstādīšanai

Kontrolēto drenāžas sistēmu rekonstrukcija notiks lauksaimniecības zemēs, ko Vides risinājumu institūts projekta vajadzībām īrēs uz 5 gadiem. Plānots, ka kontrolētās drenāžas metodes testēšanai būs nepieciešami 80 ha lauksaimniecības zemes.

C
Īstenošanas pasākumi
C.1
Labāko prakses pasākumu apkopošana klimata pārmaiņu mazināšanai lauksaimniecībā

Aktiviātes laikā Latvijas Dabas fonda pārstāvji izvērtēs dažādus klimata pārmaiņas mazinošus lauksaimniecības pasākumus, kā arī apkopos un ieinteresētajām pusēm (partneriem, lauksaimniekiem, lēmumu pieņemējiem u.c. ) izplatīs  labākos praktiskos piemērus. Aktivitātes ieviešanas laikā notiks pieredzes apmaiņas seminārs par SEG emisiju mērījumiem lauksaimniecības zemēs, kā arī tiks sagatavota rokasgrāmata par labākās prakses piemēriem klimata pārmaiņu mazināšanai lauksaimniecībā. Rokasgrāmatā tiks ietverts gan dažādu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējums, gan praktiski ieteikumi to ieviešanai saimniecību līmenī.

C.2
Demonstrēt bioogles iestrādi augsnē, lai uzlabotu augsnes auglību un spēju piesaistīt atmosfēras CO2

Aktivitātes ieviešanas laikā Latvijas Dabas fonds kopā ar trīs saimniecībām vērtēs, kā CO2 emisijas samazina bio-ogles iestrāde augsnē un kā šī pieeja ietekmē ražību. Bio-ogles iestrādāšana tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām oglekļa uzkrāšanai un SEG emisiju samazināšanai lauksaimniecībā, tajā pašā laikā tā uzlabo augsnes auglību, piesaista mitrumu un samazina lauksaimniecības radītā piesārņojuma nokļūšanu ūdeņos. Ne mazāk būtiski ir metodes ekonomiskie ieguvumi, uzlabojot ražas, kas aktivitātes ieviešanas laikā arī tiks vērtēti.

C.3
Demonstrēt emisiju samazināšanas iespējas ar tiešās sējas (no-till) metodi

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar desmit saimniecībām Latvijā testēs bezaršanas metodi. Bezaršanas metode jeb tiešā sēja ir veids, kā tiek audzēta raža, neskarot un nekustinot augsni. Tādā veidā augsnes virskārta paliek neskarta, dabiskā veidā uzlabojas augsnes auglība, struktūra un noturība pret slimībām. Bezaršanas metode arī samazina augsnes izdalītā CO2 apjomu un augsne var kļūt par oglekļa krātuvi. Lai arī Latvijā jau ir lauksaimnieki, kas strādā ar bezaršanas metodi, projekts palīdzēs izvērtēt tās efektivitāti un izplatīt to vēl plašākā lauksaimnieku lokā.

C.4
Kontrolētās drenāžas sistēmas spēju demonstrēšana siltumnīcas efekta gāžu emisiju samazināšanai un CO2 piesaistei

Vides risinājumu institūts izmēģinājumu teritorijās divās zemnieku saimniecībās uzstādīs kontrolētās drenāžas sistēmas un vērtēs to ietekmi uz SEG emisijām un ieguvumu lauksaimniekiem. Izmēģinājuma teritorijas tika sadalītas CDS un kontroles laukos, kas ļaus salīdzināt iegūtos rezultātus. Projekta partneris Čehijas Zinātnes un sabiedrības centrs iesaistīsies kontrolētās drenāžas monitoringā. 

C.5
Siltumnīcas efekta gāžu emisiju novērtēšanas metodoloģijas pielāgošana, izmantojot attālās izpētes datus

Vides risinājumu institūts īstenos attālās izpētes monitoringa instrumentu pielāgošanu SEG emisiju mērīšanai daudzveidīgās ainavās, kas ļaus izvērtēt SEG emisijas ekosistēmu līmenī, kā arī projekta tiešo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Potenciāli nākotnē šīs aktivitātes laikā izveidoto SEG emisiiju mērīšanas metodi varētu ieviest nacionālā līmenī.

C.6
Atkārtojamības un pārvietojamības plāns

Projekta ieviešanas trešajā un ceturtajā gadā Latvijas Dabas fonds sagatavos Atkārtojamības un pārvietojamības plānu, kurā tiks izvērtēts aktivitāšu atkārtojamības potenciāls, analizēti priekšnoteikumi veiksmīgai aktivitāšu atkārtošanai, kā arī ņemta vērā citu valstu pieredze veiksmīgā aktivitāšu atkārtošanā / pārnešanā.

D
Projekta darbību ietekmes monitorings
D.1
Projekta aktivitāšu ietekmes uz vidi monitorings

Monitoringu par projekta aktivitāšu ietekmi uz vidi veiks Vides risinājumu institūts, piesaistot ekspertus no Latvijas Universitātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes. Izvērtēšanas kritēriji un nepieciešamie mērījumi tiks noteikti projekta ieviešanas laikā, ņemot vērā vietējos apstākļus teritorijās. Aktivitātes ieviešanas laikā tiks izstrādāts monitoringa plāns, kurā tiks norādīti specifiski uzdevumi C2, C3 un C4 aktivitāšu izvērtēšanai.

D.2
Projekta izpildes rādītāju uzraudzība un novērtēšana

Aktivitāti ieviesīs Vides risinājumu institūts, katru gadu analizējot gan D1 aktivitātes laikā iegūtos datus, gan komunikācijas un ekonomiskās darbības rādītājus.

E
Sabiedrības informēšana un rezultātu izplatīšana
E.1
Projekta vispārēja redzamība

Aktivitāti ieviesīs Latvijas Dabas fonds sadarbībās ar Vides risinājumu institūtu, kurš organizes mākslas izstāti. Latvijas Dabas fonds nodrošinās projekta mājas lapas izstrādi, seminārus, atvērto durvju dienas saimniecībās, informācijas stendus un sadarbību ar masu medijiem.

E.2
Projekta rezultātu izplatīšana

Latvijas Dabas fonds izplatīs projekta laikā iegūtos rezultātus, organizējot vairākus seminārus – starptautisku konferenci projekta noslēguma fāzē; projekta laikā izstrādātās rokasgrāmatas prezentācijas un izplatišanas semināru, kā arī informatīvu pasākumu par SEG emisiju novērtēšanas / monitoringa metodoloģiju. 

E.3
Sadarbība ar citiem projektiem

Latvijas Dabas fonds organizēs tīklošanās pasākumus ar citiem projektiem.  Tā kā projekta partneriem ir atšķirīgi pienākumi projektā un atšķirīga iepriekšējā pieredze, kopumā tiks organizēti 7 pētniecības braucieni, kā arī 4 rezultātu izplatīšanas pasākumi. 

F
Projekta vadība
F.1
Projekta vadība un administrācija

Aktivitāti īsteno Latvijas Dabas fonds.

F.2
Ārējais audits

Projekta audita veikšanai Latvijas Dabas fonds piesaistīs auditorkompāniju, kas veiks auditu gan katra kalendārā gada beigās, gan projekta noslēgumā.

F.3
Pēc LIFE plāns

Pēc projekta rīcību plānu sagatavos Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar partneriem. Šis plāns analizēs turpmākās iespējas un nospraudīs mērķus nākotnes darbībšm, kas saistītas ar projekta idejas attīstīšanu.

 

Lauksaimniekiem

 
 
Bio-ogles iestrāde tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām oglekļa uzkrāšanai un SEG emisiju samazināšanai lauksaimniecībā, tajā pašā laikā tā uzlabo augsnes auglību, piesaista mitrumu un samazina lauksaimniecības radītā piesārņojuma nokļūšanu ūdeņos.
Lasīt vairāk
Bezaršanas metode jeb tiešā sēja ir veids, kā tiek audzēta raža, neskarot un nekustinot augsni. Tādā veidā augsnes virskārta paliek neskarta, dabiskā veidā uzlabojas augsnes auglība, struktūra un noturība pret slimībām. Bezaršanas metode arī samazina augsnes izdalītā CO2 apjomu un augsne var kļūt par oglekļa krātuvi.
Lasīt vairāk
Kontrolētās drenāžas sistēmas ļauj lauksaimniekiem samazināt nevajadzīgus ūdens zudumus un pielāgoties ūdens trūkumam, kā arī mazināt plūdu riskus, tāpat mitrākā augsnē kopumā samazinās SEG emisijas.
Lasīt vairāk
 

Kontakti

 

Projekts “Klimata atbildīga lauksaimniecība Latvijā”
LIFE16 CCM/LV/000083
Projekta vadītāja
Laura Zvingule
Tālr. 67 830 999
laura.zvingule@ldf.lv