Aktivitātes mērķis ir sagatavoties projekta prakstiskās ieviešanas posmam, izstrādājot un saskaņojot tehnisko dokumentāciju kontrolētās drenāžas sistēmu (KDS) izbūvei.

Aktivtāte ir procesā. Esam saskaņojuši tehnisko dokumentāciju, kas nepieciešama KDS izbūvei gan Meņģeles pagastā, gan Smiltenes novadā. 2020. gadā saņēmām būvatļauju no Ogres novada būvvaldes un uzsākām KDS izbūvi Meņģeles pagastā. 2020. gada decembrī tā ir nodota ekspluatācijā. Arī Smiltenes novada būvvalde ir izsniegusi būvatļauju, un darbi tiks uzsākti 2021. gadā.

Kontrolēto drenāžas sistēmu rekonstrukcija notiks lauksaimniecības zemēs, ko Vides risinājumu institūts projekta vajadzībām īrēs uz 5 gadiem.

Aktivitāte ir procesā. Lai to varētu īstenot, projekta sākumā uzrunājām vairākas zemnieku saimniecības un 2019. gadā noslēdzām līgumus ar trim saimniecībām SIA “Tilbe”, SIA “Upsala” un z/s “Rožkalni” par aktivitātes īstenošanu. Saimniecības “Tilbe” un ‘Upsala” atrodas Meņģeles pagastā un kopumā projekta vajadzībām ir atvēlējušas 42,9 ha. Savulārt saimniecība “Rožkalni” atrodas Smiltenes pagastā un šeit projekta vajadzībām tiks izmantoti 37,7 ha.

Aktiviātes laikā Latvijas Dabas fonda pārstāvji izvērtēs dažādus klimata pārmaiņas mazinošus lauksaimniecības pasākumus, kā arī apkopos un ieinteresētajām pusēm (partneriem, lauksaimniekiem, lēmumu pieņemējiem u.c. ) izplatīs labākos praktiskos piemērus. Aktivitātes ieviešanas laikā notiks pieredzes apmaiņas seminārs par SEG emisiju mērījumiem lauksaimniecības zemēs, kā arī tiks sagatavota rokasgrāmata par labākās prakses piemēriem klimata pārmaiņu mazināšanai lauksaimniecībā. Rokasgrāmatā tiks ietverts gan dažādu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējums, gan praktiski ieteikumi to ieviešanai saimniecību līmenī.

Aktivitāte ir procesā. Projekta komanda strādā pie rokasgrāmatas izveides. Tās saturs tiks fokusēts uz tādiem klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar augsnes apstrādi. Ir paredzēts, ka rokasgrāmata tiks izdota līdz 2022. gada beigām.

Aktivitātes ieviešanas laikā Latvijas Dabas fonds kopā ar trīs saimniecībām vērtēs, kā CO2 emisijas samazina bio-ogles iestrāde augsnē un kā šī pieeja ietekmē ražību. Bio-ogles iestrādāšana tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām oglekļa uzkrāšanai un SEG emisiju samazināšanai lauksaimniecībā, tajā pašā laikā tā uzlabo augsnes auglību, piesaista mitrumu un samazina lauksaimniecības radītā piesārņojuma nokļūšanu ūdeņos. Ne mazāk būtiski ir metodes ekonomiskie ieguvumi, uzlabojot ražas, kas aktivitātes ieviešanas laikā arī tiks vērtēti.

Aktivitāte ir procesā. 2018. gada rudenī bioogli kopā ar zaļmēslojumu iestrādājām z/s “Avotiņi” un 2019. gadā bioogle tika iestrādāta z/s “Atvases” (kopā ar kūtsmēsliem) un z/s “Mazbungas”. Šajā saimniecībā bioogle pirms iestrādes augsnē tika inokulēta ar mikrobioloģisku preparātu. Esam sagatavojuši arī ieteikumus bioogļu ražošanai. Ar tiem var iepazīties šeit.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar desmit saimniecībām Latvijā testēs bezaršanas metodi. Bezaršanas metode jeb tiešā sēja ir veids, kā tiek audzēta raža, neskarot un nekustinot augsni. Tādā veidā augsnes virskārta paliek neskarta, dabiskā veidā uzlabojas augsnes auglība, struktūra un noturība pret slimībām. Bezaršanas metode arī samazina augsnes izdalītā CO2 apjomu un augsne var kļūt par oglekļa krātuvi. Lai arī Latvijā jau ir lauksaimnieki, kas strādā ar bezaršanas metodi, projekts palīdzēs izvērtēt tās efektivitāti un izplatīt to vēl plašākā lauksaimnieku lokā.

Aktivitāte ir procesā. 2019. gadā ir noslēgti līgumi ar deviņām zemnieku saimniecībām par tiešās sējas testēšanu. Tajā gadā tiešajā sējā tika apsēti 143 ha bet 2020. gadā jau 156 ha. Projekta ietvaros ir izveidota arī zemnieku interešugrupa, kas sevī apvieno gan projektā iesaistītos laukssaimniekus gan tos, kuri vēlētos uzsākt tiešo sēju. Interešu grupa tiekas regulāri, apskata apsētos laukus, diskutē par dažādiem ar sēju un ražību saistītiem jautājumiem.

Vides risinājumu institūts izmēģinājumu teritorijās divās zemnieku saimniecībās uzstādīs kontrolētās drenāžas sistēmas un vērtēs to ietekmi uz SEG emisijām un ieguvumu lauksaimniekiem. Izmēģinājuma teritorijas tika sadalītas CDS un kontroles laukos, kas ļaus salīdzināt iegūtos rezultātus. Projekta partneris Čehijas Zinātnes un sabiedrības centrs iesaistīsies kontrolētās drenāžas monitoringā.

Aktivitāte ir procesā. 2020. gadā instalējām kontrolēto drenāžu divās no trim iesaistītajām saimniecībām – “Tilbe” un “Upsala”. Kontrolētās drenāžas sistēmas ir aprīkotas ar sensoriem un meteoroloģiskām stacijām, laivarētu monitorēt laiksapstākļus, nokrišņus un citus parametrus,kas ietekmē drenāžas darbību. 2021. gadā tiks pabeigta kontrolētās drenāžas sistēmas uzstādīšana saimniecībā “Rožkalni”.

Vides risinājumu institūts īstenos attālās izpētes monitoringa instrumentu pielāgošanu SEG emisiju mērīšanai daudzveidīgās ainavās, kas ļaus izvērtēt SEG emisijas ekosistēmu līmenī, kā arī projekta tiešo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Potenciāli nākotnē šīs aktivitātes laikā izveidoto SEG emisiiju mērīšanas metodi varētu ieviest nacionālā līmenī.

Aktivitāte ir procesā.

Projekta ieviešanas trešajā un ceturtajā gadā Latvijas Dabas fonds sagatavos Atkārtojamības un pārvietojamības plānu, kurā tiks izvērtēts aktivitāšu atkārtojamības potenciāls, analizēti priekšnoteikumi veiksmīgai aktivitāšu atkārtošanai, kā arī ņemta vērā citu valstu pieredze veiksmīgā aktivitāšu atkārtošanā / pārnešanā.

Aktivitāte ir procesā.

Monitoringu par projekta aktivitāšu ietekmi uz vidi veiks Vides risinājumu institūts, piesaistot ekspertus no Latvijas Universitātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes. Izvērtēšanas kritēriji un nepieciešamie mērījumi tiks noteikti projekta ieviešanas laikā, ņemot vērā vietējos apstākļus teritorijās. Aktivitātes ieviešanas laikā tiks izstrādāts monitoringa plāns, kurā tiks norādīti specifiski uzdevumi C2, C3 un C4 aktivitāšu izvērtēšanai.

Aktivitāte ir procesā. 2019. gada sākumā projekta komanda sagatavoja monitoringa plānu, kurā ir definēts,kas, kad un kādā veidā tiks monitorēts, lai varētu novērtēt katras aktivitātes ieviešanas progressu. Projekta ietvaros monitorēsim augsnes fizikāli-ķīmiskos raksturlielumus, mikroorganismu aktivitāti, veģetācijas un augsnes bezmugurkaulnieku daudzveidību, drenāžas ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, lokālos klimatiskos apstākļus un SEG emisijas. 2019. gadā ievācām bāzes datus un sākot ar 2020. gada lauka sezonu vācam datus, lai noteiktu izmaiņas.

Aktivitāti ieviesīs Vides risinājumu institūts, katru gadu analizējot gan D1 aktivitātes laikā iegūtos datus, gan komunikācijas un ekonomiskās darbības rādītājus.

Aktivitāte ir procesā.

Aktivitāti ieviesīs Latvijas Dabas fonds sadarbībās ar Vides risinājumu institūtu, kurš organizēs mākslas izstādi. Latvijas Dabas fonds nodrošinās projekta mājas lapas izstrādi, seminārus, atvērto durvju dienas saimniecībās, informācijas stendus un sadarbību ar masu medijiem.

Aktivitāte ir procesā. Projekta ietvaros esam sagatavojuši informatīvos stendus par kontrolēto drenāžu, tiešo sēju un bioogli un izvietojuši tos visās projektā iesaistītajās saimniecībās. Sākot ar 2019. gadu strādājam pie videofilmu izveidošanas par katru no trim projekta ietvaros testējamajām metodēm. Plānojam pirmo īsfilmu publicēt 2021. gada otrajā pusē. Sākot ar 2019. gadu norisinās sagatavošanas darbi mākslas izstādei. Esam komandā uzaicinājuši mākslas izstādes kuratoru un uzrunājuši astoņus dažādu jomu māksliniekus.

Latvijas Dabas fonds izplatīs projekta laikā iegūtos rezultātus, organizējot vairākus seminārus – starptautisku konferenci projekta noslēguma fāzē; projekta laikā izstrādātās rokasgrāmatas prezentācijas un izplatišanas semināru, kā arī informatīvu pasākumu par SEG emisiju novērtēšanas / monitoringa metodoloģiju.

Aktivitāte vēl nav uzsākta. Pirmie semināri tiek plānoti 2022. gadā.

Latvijas Dabas fonds organizēs tīklošanās pasākumus ar citiem projektiem. Tā kā projekta partneriem ir atšķirīgi pienākumi projektā un atšķirīga iepriekšējā pieredze, kopumā tiks organizēti 7 pētniecības braucieni, kā arī 4 rezultātu izplatīšanas pasākumi.

Aktivitāte ir processā. Vides risinājuma institūta darbinieki devās uz Somijas meteoroloģijas institūtu un Helsinku Universitāti, lai iepazītos ar dažādām SEG emisiju mērīšanas metodēm. 2019. gada maijā lauksaimnieki, kas ir iesaistījušies tiešās sējas aktivitātes ieviešanās devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju un iepazinās ar tur pēdējos 14 gados gūto pieredzi. Projekta darbinieki ir piedalījušies ar ziņojumu arī starptautiskajā konferencē “ADAPTtoCLIMATE”.

Aktivitāti īsteno Latvijas Dabas fonds, Vides risinājuma institūts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Čehijas Zinātnes un sabiedrības centrs.

Aktivitāte ir procesā.

Projekta audita veikšanai Latvijas Dabas fonds piesaistīs auditorkompāniju, kas veiks auditu gan katra kalendārā gada beigās, gan projekta noslēgumā.

Pēc projekta rīcību plānu sagatavos Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar partneriem. Šis plāns analizēs turpmākās iespējas un nospraudīs mērķus nākotnes darbībšm, kas saistītas ar projekta idejas attīstīšanu.