Aktivitātes mērķis ir sagatavoties projekta prakstiskās ieviešanas posmam, izstrādājot un saskaņojot tehnisko dokumentāciju kontrolētās drenāžas sistēmu (KDS) izbūvei.

Aktivitāte ir noslēgusies. Abu KDS tehniskā dokumentācija ir saskaņota, tās ir izbūvētas un nodotas ekspluatācijā (Meņģeles pagastā 2020. gadā, Smiltenē 2022. gadā).

Kontrolēto drenāžas sistēmu rekonstrukcija notiek lauksaimniecības zemēs, ko Vides risinājumu institūts projekta vajadzībām īrē uz 5 gadiem.

Aktivitāte ir noslēgusies. Projekta sākumā tika uzrunātas vairākas zemnieku saimniecības un 2019. gadā tika noslēgts līgumus ar trim saimniecībām par aktivitātes īstenošanu - SIA “Tilbe”, SIA “Upsala” un z/s “Rožkalni”. Saimniecības “Tilbe” un "Upsala” atrodas Meņģeles pagastā un kopumā projekta vajadzībām ir atvēlējušas 42,9 ha. Savukārt saimniecība “Rožkalni” atrodas Smiltenes pagastā un projekta vajadzībām tiek izmantoti 37,7 ha.

Aktivitātes laikā Latvijas Dabas fonda pārstāvji izvērtēs dažādus klimata pārmaiņas mazinošus lauksaimniecības pasākumus, kā arī apkopos un ieinteresētajām pusēm (partneriem, lauksaimniekiem, lēmumu pieņemējiem u.c. ) izplatīs labākos praktiskos piemērus. Aktivitātes ieviešanas laikā notiks pieredzes apmaiņas seminārs par SEG emisiju mērījumiem lauksaimniecības zemēs, kā arī tiks sagatavota rokasgrāmata par labākās prakses piemēriem klimata pārmaiņu mazināšanai lauksaimniecībā. Rokasgrāmatā tiks ietverts gan dažādu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējums, gan praktiski ieteikumi to ieviešanai saimniecību līmenī.

Aktivitāte ir noslēgusies. Tapusi rokasgrāmata lauksaimniekiem. Tās saturs ir fokusēts uz tādiem klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar augsnes apstrādi. Rokasgrāmatas PDF versija pieejama ŠEIT. Notikusi tiešsaistes konference "Klimatam draudzīgas lauksaimniecības metodes". Šeit pieejams konferences video ieraksts: Tiešsaistes konference “Klimatam draudzīgas lauksaimniecības metodes”.

Aktivitātes ieviešanas laikā Latvijas Dabas fonds kopā ar trīs saimniecībām vērtēs, kā CO2 emisijas samazina bio-ogles iestrāde augsnē un kā šī pieeja ietekmē ražību. Bio-ogles iestrādāšana tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām oglekļa uzkrāšanai un SEG emisiju samazināšanai lauksaimniecībā, tajā pašā laikā tā uzlabo augsnes auglību, piesaista mitrumu un samazina lauksaimniecības radītā piesārņojuma nokļūšanu ūdeņos. Ne mazāk būtiski ir metodes ekonomiskie ieguvumi, uzlabojot ražu, kas aktivitātes ieviešanas laikā arī tiks vērtēti.

Aktivitāte ir noslēgusies. 2018. gada rudenī bioogle kopā ar zaļmēslojumu tika iestrādāta z/s “Avotiņi”, 2019. gadā - z/s “Atvases” (kopā ar kūtsmēsliem) un z/s “Mazbungas”. Šajā saimniecībā bioogle pirms iestrādes augsnē tika inokulēta ar mikrobioloģisku preparātu. Esam sagatavojuši arī ieteikumus bioogļu ražošanai. Ar tiem var iepazīties ŠEIT. Ieteikumi bioogles izmantošanai lauksaimniecībā pieejami ŠEIT.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar desmit saimniecībām Latvijā testēs bezaršanas metodi. Bezaršanas metode jeb tiešā sēja ir veids, kā tiek audzēta raža, neskarot un nekustinot augsni. Tādā veidā augsnes virskārta paliek neskarta, dabiskā veidā uzlabojas augsnes auglība, struktūra un noturība pret slimībām. Bezaršanas metode arī samazina augsnes izdalītā CO2 apjomu un augsne var kļūt par oglekļa krātuvi. Lai arī Latvijā jau ir lauksaimnieki, kas strādā ar bezaršanas metodi, projekts palīdzēs izvērtēt tās efektivitāti un izplatīt to vēl plašākā lauksaimnieku lokā.

Aktivitāte ir noslēgusies. 2019. gadā tika noslēgti līgumi ar deviņām zemnieku saimniecībām par tiešās sējas testēšanu. 2019. gadā tiešajā sējā tika apsēti 143 ha, bet 2020. gadā jau 156 ha. Projekta ietvaros ir izveidota arī zemnieku interešugrupa, kas sevī apvieno gan projektā iesaistītos laukssaimniekus, gan tos, kuri vēlētos uzsākt tiešo sēju. Interešu grupa tiekas regulāri, apskata apsētos laukus, diskutē par dažādiem ar sēju un ražību saistītiem jautājumiem.

Vides risinājumu institūts izmēģinājumu teritorijās divās zemnieku saimniecībās uzstādīs kontrolētās drenāžas sistēmas un vērtēs to ietekmi uz SEG emisijām un ieguvumu lauksaimniekiem. Izmēģinājuma teritorijas tika sadalītas CDS un kontroles laukos, kas ļaus salīdzināt iegūtos rezultātus. Projekta partneris Čehijas Zinātnes un sabiedrības centrs iesaistīsies kontrolētās drenāžas monitoringā.

Aktivitāte ir noslēgusies. Abas KDS ir izbūvētas, tāpat izbūvēta arī meteostacija (nokrišņu daudzuma, gaisa temperatūras u.c. parametru mērījumi), izbūvēta arī gruntsūdens līmeņa mērījumu stacija. Veikta arī attālās izpētes datu ievākšana ar lidmašīnu. Pētījuma rezultāti apkopoti tehniskajā ziņojumā par kontrolētās drenāžas ierīkošanu. Ziņojums pieejams ŠEIT.

Vides risinājumu institūts īstenos attālās izpētes monitoringa instrumentu pielāgošanu SEG emisiju mērīšanai daudzveidīgās ainavās, kas ļaus izvērtēt SEG emisijas ekosistēmu līmenī, kā arī projekta tiešo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Potenciāli nākotnē šīs aktivitātes laikā izveidoto SEG emisiiju mērīšanas metodi varētu ieviest nacionālā līmenī.

Aktivitāte ir noslēgusies. Vides risinājumu institūts ir veicis attālās izpētes monitoringa instrumentu pielāgošanu SEG emisiju izvērtēšanai daudzveidīgās ainavās. Aktivitātes rezultāti ir apkopoti ziņojumā.

Projekta ieviešanas trešajā un ceturtajā gadā Latvijas Dabas fonds sagatavos Atkārtojamības un pārvietojamības plānu, kurā tiks izvērtēts aktivitāšu atkārtojamības potenciāls, analizēti priekšnoteikumi veiksmīgai aktivitāšu atkārtošanai, kā arī ņemta vērā citu valstu pieredze veiksmīgā aktivitāšu atkārtošanā / pārnešanā.

Aktivitāte ir noslēgusies. Atkārtojamības un pārvietojamības plāns pieejams ŠEIT.

Monitoringu par projekta aktivitāšu ietekmi uz vidi veiks Vides risinājumu institūts, piesaistot ekspertus no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes. Izvērtēšanas kritēriji un nepieciešamie mērījumi tiks noteikti projekta ieviešanas laikā, ņemot vērā vietējos apstākļus teritorijās. Aktivitātes ieviešanas laikā tiks izstrādāts monitoringa plāns, kurā tiks norādīti specifiski uzdevumi C2, C3 un C4 aktivitāšu izvērtēšanai.

Aktivitāte ir noslēgusies. Gala ziņojums par monitoringa rezultātiem ir izstrādāts un pieejams apskatei ŠEIT.

Aktivitāti ieviesīs Vides risinājumu institūts, katru gadu analizējot gan D1 aktivitātes laikā iegūtos datus, gan komunikācijas un ekonomiskās darbības rādītājus.

Aktivitāte ir noslēgusies. Gala ziņojums par izpildes rādītāju sasniegšanu ir pabeigts.

Aktivitāti ieviesīs Latvijas Dabas fonds sadarbībās ar Vides risinājumu institūtu, kurš organizēs mākslas izstādi. Latvijas Dabas fonds nodrošinās projekta mājas lapas izstrādi, seminārus, atvērto durvju dienas saimniecībās, informācijas stendus un sadarbību ar masu medijiem.

Aktivitāte ir noslēgusies. Projektā ir sagatavoti informatīvie stendi par kontrolēto drenāžu, tiešo sēju un bioogli, tie ir izvietoti visās projektā iesaistītajās saimniecībās. Ir tapuši trīs video par katru no metodēm, tie ir apskatāmi ŠEIT. 2021. gadā notika mākslas izstāde Cēsīs, Cēsu Pilsmuižas klētī.

Projekta pārskats ir pieejams ŠEIT.

Latvijas Dabas fonds izplatīs projekta laikā iegūtos rezultātus, organizējot vairākus seminārus – starptautisku konferenci projekta noslēguma fāzē; projekta laikā izstrādātās rokasgrāmatas prezentācijas un izplatīšanas semināru, kā arī informatīvu pasākumu par SEG emisiju novērtēšanas / monitoringa metodoloģiju.

Aktivitāte ir noslēgusies. 2021. gada 28. oktobrī notika seminārs par SEG emisiju noteikšanu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un citos zemes izmantojuma veidos. Ieraksts pieejams ŠEIT. 2024. gada 17. aprīlī notika konference par klimatam draudzīgām lauksaimniecības metodēm. Ieraksts pieejams ŠEIT. 2024. gadā tapa rokasgrāmata lauksaimniekiem. Rokasgrāmatas PDF versija pieejama ŠEIT.

Latvijas Dabas fonds organizēs tīklošanās pasākumus ar citiem projektiem. Ņemot vērā, ka projekta partneriem ir atšķirīgi pienākumi projektā un atšķirīga iepriekšējā pieredze, kopumā tiks organizēti 7 pētniecības braucieni, kā arī 4 rezultātu izplatīšanas pasākumi.

Aktivitāte ir noslēgusies. Projekta laikā visi partneri piedalījās dažādos semināros, apmaiņas braucienos. Piemēram, Vides risinājuma institūta darbinieki devās uz Somijas meteoroloģijas institūtu un Helsinku Universitāti, lai iepazītos ar dažādām SEG emisiju mērīšanas metodēm. 2019. gada maijā lauksaimnieki, kas ir iesaistījušies tiešās sējas aktivitātes ieviešanās devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju un iepazinās ar tur pēdējos 14 gados gūto pieredzi. Projekta darbinieki ir piedalījušies ar ziņojumu arī starptautiskajā konferencē “ADAPTtoCLIMATE”.

Ar atziņām no pieredzes apmaiņas var iepazīties ŠEIT un ŠEIT.

Aktivitāti īsteno Latvijas Dabas fonds, Vides risinājuma institūts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Čehijas Zinātnes un sabiedrības centrs.

Aktivitāte ir noslēgusies.

Projekta audita veikšanai Latvijas Dabas fonds piesaistīs auditorkompāniju, kas veiks auditu gan katra kalendārā gada beigās, gan projekta noslēgumā.

Aktivitāte ir noslēgusies.

Pēc projekta rīcību plānu sagatavos Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar partneriem. Šis plāns analizēs turpmākās iespējas un nospraudīs mērķus nākotnes darbībām, kas saistītas ar projekta idejas attīstīšanu.

Aktivitāte ir noslēgusies. Plāns apskatei (angļu valodā) pieejams ŠEIT.