Autore: Sandra Dane, APP "Dārzkopības institūts"
Būtisku lomu videi draudzīgā saimniekošanā, siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanā ir oglekļa (C) piesaistei augsnē. To dabīgu procesu rezultātā piesaista augi un noglabā savā biomasā tādā veidā izņemot to no aprites. Zemkopju uzdevums ir sekmēt augu augšanu un mācēt šo piesaistīto C masu nepalaist atpakaļ atmosfērā. To var daļēji risināt augu atliekas iestrādājot augsnē. Lai sekmīgāk norisinātos augu atlieku sadale augsnē, labi, ja iestrādājamajā materiālā ir gan sausā daļa (materiāls ar lielu sausnas saturu), gan zaļā daļa (sulīgas augu daļas). Viens no labākajiem variantiem kā kvalitatīvi saistīt C ir komposta veidošana. Komposts ne tikai ir labs augu barības vielu avots, bet arī uzlabo augsnes struktūru [1;2], palielina tās spēju noturēt ūdeni un barības vielas [3]. Organiskā viela sastāv no oglekļa savienojumiem, līdz ar to, palielinot organiskās vielas saturu augsnē, palielinās arī saistītā C daudzums, kas nenonāk atmosfērā un nepalielina SEG daudzumu. Kompostēt var jebkuru augu izcelsmes organisko materiālu, ir tikai jāzina oglekļa un slāpekļa attiecība, lai nodrošinātu kvalitatīva komposta izveidi. Kvalitatīvs komposts ir labi sadalījies, tajā nav augu slimību ierosinātāju un nav sēklu, kas saglabājušas dīgtspēju, kā arī tajā nav kaitēkļu [4]. Ja komposts nav kvalitatīvs, tad pastāv risks to izmantojot palielināt nezāļu daudzumu laukā [5]. Līdz ar to, visu augu izcelsmes organisko materiālu, kas netiek realizēts, bet paliek kā atkritums, vēlams kompostēt.
Kompostēšana ir bioloģisks process, kura rezultātā organiskās vielas, galvenokārt dažādi atkritumi, tiek pārvēsti humusam līdzīgā materiālā. Šos procesus nodrošina mikroorganismi, makroorganismi (slieku) un fizikāli- ķīmiski procesi. Kompostēšanas laikā komposta masa tiek regulāri mitrināta, apmaisīta, ja nepieciešams, veikta kaļķošana, izveidojas humusam līdzīgs materiāls – komposts [6].
Komposts ir organisko atlieku vai augsnes un organisko atlieku maisījums, kas pakļauts aerobam kompostēšanas procesam un to lieto augsnes ielabošanai vai kā mēslošanas līdzekli, arī kā substrātu dārzeņkopībā. Tas ir variants kā mēs augsnei varam kvalitatīvā veidā atdot daļu no tā, ko ar ražu esam paņēmuši. Līdz ar to ir jāzina, kā pareizi sagatavot kvalitatīvu kompostu. Viedokļu un metožu ir daudz, tomēr ir galvenie pamatprincipi, kas ir jāievēro tā gatavošanā. Kā arī, viens no potenciāli lielākajiem komposta plusiem ir tā potenciāls aizstāt gan kūdru kā substrātu, gan minerālmēslus kā augsnes bagātinātājus.
Tā kā kūdras izstrāde ir viens no lielākajiem agrārajiem sektoriem, kas veido būtisku daļu no kopējās SEG emisijas [7], tad arvien plašāk tiek pētīti varianti kā kūdru – substrātu un augsnes bagātinātāju, aizstāt ar dažādiem kompostiem [8].
Lai gan komposts kā tāds ir zināms jau sen, kā arī tas ir daudzviet pētīts, tomēr vēl ir daudz neskaidrību un nezināmu lietu, kas ietekmē komposta kvalitāti, cik lielā apmērā, kā arī kāda ir dažādo kompostu un to izejmateriālu ietekme uz augu spēju uzņemt no tā barības vielas un veidot kvalitatīvu ražu, kā arī par tā sagatavošanas procesu ietekmi uz vidi, klimata kontekstā, ir salīdzinoši maz pētītā un ir daudz neskaidru jautājumu. Papildus, jautājums par kompostu kā substrāta aizstājēju ir aktualizējies tikai pēdējā desmitgadē. Tas ir būtiski arī Latvijā, jo purvu izstrāde no SEG emisijas viedokļa ir nevēlama, līdz ar to ir jārod jauni substrātu avoti. Izstrādājot dažādus kompostus, kas derētu gan kā kvalitatīvs mēslojums, gan kā vide, kur attīstīties augiem, būtiski palielinātu lauksaimniecības potenciālu oglekļa piesaistē, nevis tā pastiprinātā atbrīvošanā, kas aktīvi noris izstrādājot purvus.
Turpinājumu lasi LIFE CRAFT rokasgrāmatā.