Autores: Līga Lepse un Sandra Dane, APP "Dārzkopības institūts"
Latvijā laika posmā no 2014. līdz 2021. gadam ir realizēti vairāki nozīmīgi projekti ZIZIMM sektorā (zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība) par SEG emisijām un piesaisti sektorā. Kā piemērus var minēt LIFE REstore [1], “Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana”[2] un LLI-49 projekts CATCH POLLUTION “Catch crops and their growing potentials”[3]. Īsi raksturojot iegūtos rezultātus, redzams, ka nitrātu savienojumu un CO2 piesaiste, kā arī emisijas, atšķiras starp kultūraugiem atkarībā no to veidotās biomasas (gan virszemes, gan pazemes), bioloģiskajām īpatnībām un augsnes apstrādes veida.
Arī ārpus Latvijas ir veikti pētījumi par SEG emisiju mazināšanu un CO2 piesaisti ZIZIMM sektorā, un tieši lauksaimniecībā. Salīdzinoši daudz pēdējās desmitgadēs tiek pētīta zaļmēslojumu vai uztvērējaugu ietekme ne vien uz augsnes īpašībām, bet arī to pielietošanas lietderība klimata izmaiņu kontekstā. Zaļmēslojuma pielietojums lauksaimniecībā nav nekas jauns, tā ir jau gadsimtiem lietota tehnoloģija augsnes auglības palielināšanai. Tomēr pēdējā laikā šim tehnoloģiskajam risinājumam ir piešķirta papildus nozīme tieši klimata izmaiņu mazināšanas risinājumos. Šajā rakstā lielāka vērība tika veltīta uztvērējaugu, kā vienai no zaļmēslojumu augu funkcionālajām grupām, izmantošanas iespējai agroekoloģisko pakalpojumu nodrošināšanai. Tika apskatīta arī šo augu efektivitāte oglekļa (C) un slāpekļa (N) savienojumu piesaistē augsnē, pamatojot to ar pētījumu rezultātiem un pieredzi Latvijā un citviet pasaulē.
Turpinājumu lasi LIFE CRAFT rokasgrāmatā.