Autore: Līga Lepse, APP "Dārzkopības institūts"
Klimata izmaiņas ir kļuvušas aktuālas sabiedrībā un politikā ne vien pēdējo desmitgažu laikā, bet arī pēdējo pāris gadu laikā, kad vairāki nozīmīgi starptautiskie nolīgumi ir parakstīti klimata izmaiņu mazināšanai – Parīzes nolīgums, Kioto protokols, 2019. gada ANO Klimata samits Ņujorkā. Visi šie starptautiskie dokumenti un sanāksmes ir vērsti galvenokārt uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanu.
Tā kā tiek lēsts, ka ZIZIMM sektors (zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība) pasaulē rada 24% no tiešajām SEG emisijām, tad šajā sektorā veiktās SEG mazināšanas darbības varētu atstāt būtisku ietekmi uz klimata izmaiņu procesu. Latvijā ir aprēķināts, ka ZIZIMM sektors rada 22.3 % no SEG emisijām, kas arī ir būtisks īpatsvars kopīgā SEG emisiju apjomā[1]. Mainot lauksaimniecībā izmantotās augsnes apstrādes un kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, pastāv iespēja mazināt šo gāzu emisijas un arī piesaistīt atmosfērā esošās SEG.
Lauksaimniecības “pienesums” SEG gāzu emisijās rodas arī izmantojot fosilo degvielu lauksaimniecības mehānismu darbināšanā. Paaugstinoties lauksaimnieciskās ražošanas intensitātei, palielinās arī fosilās enerģijas patēriņš produkcijas ražošanā – gan kā degvielas, gan kā enerģijas ietilpīgu produktu lietošana (pesticīdi un minerālmēsli). Aprēķini liecina, ka fosilās enerģijas apjoms, kas ekvivalents aptuveni 20–30% no graudaugu akumulētās solārās enerģijas, tiek izmantots šo kultūraugu saražošanai. Pēc Eurostat datiem un piedāvātajiem risinājumiem lauksaimniecības tehnoloģiju maiņa un slāpekļa minerālmēslu lietojuma samazinājums ir tie rīki, ar ko lauksaimniecība var dot savu artavu SEG emisiju mazināšanā, tieši mazinot nitrifikācijas un denitrifikācijas procesā radušās NO2 gāzes emisijas.
Viena no iespējamajām lauksaimnieciskās ražošanas metodēm SEG mazināšanai ir uztvērējaugu audzēšana un mulčas izveidošana no tiem. Kā efektīvu tehnoloģisko risinājumu mulčas izveidei iesaka izmantot lauzējveltni (roller crimper – angļu val.). Šajā kontekstā lauzējveltņa (LzV) tehnoloģija sekmē CO2 piesaisti augsnē, mazina slāpekļa (N) mēslojuma lietojumu un dīzeļdegvielas patēriņu augsnes apstrādes procesiem.
Turpinājumu lasi LIFE CRAFT rokasgrāmatā.
[1] 2020.gadā iesniegtās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums, Rīga 2020. https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Klimats/Majas_lapai_LVGMC_2020_seginvkopsavilkums.pdf