Autors: Jānis Kažotnieks, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
Augsne ir galvenais lauksaimnieciskās ražošanas resurss, tā veidojusies gadu tūkstošiem ilgos procesos, par to māca dabaszinību stundās jau 4. klases skolniekiem. Augsnes veidošanās nav iedomājama bez augiem, dažādiem organismiem, saules gaismas, siltuma un ūdens. Dabā ir iekārtots tā, ka visas šīs sastāvdaļas savstarpēji mijiedarbojas un viss it kā notiek pats no sevis. Tomēr, ieskatoties dziļāk, var saprast, ka augsnes veidošanās procesi ir loģiski un notiek noteiktā kārtībā. Sēkla uzdīgst tikai tad, kad atrodas augsnē, kad augsne ir pietiekoši uzsilusi un mitra, kad visam procesam ir pietiekoši daudz saules gaismas. Kad asns izdīdzis, pateicoties saules gaismai un gaisā esošajai ogļskābajai gāzei, sāk darboties fotosintēzes procesi, kuru rezultātā sāk veidoties dažādi oglekļa savienojumi – cukuri. Interesanti, ka aptuveni 1/3 no fotosintēzes rezultātā saražotā cukura augs caur sakņu sistēmu burtiski iesūknē augsnē, kur šie savienojumi kalpo par barību augsnē dzīvojošajiem mikroorganismiem, kuri savukārt šos cukurus pārveido augiem pieejamās barības vielās, tā atgriežot paša auga saražotās barības vielas atkal atpakaļ augā un nodrošinot tā attīstību. Kad augs ir izaudzis un devis augļus, tas pamazām atmirst un nokļūst uz augsnes virskārtas, kur to sasmalcina kukaiņi un vēlāk sēnes un baktērijas burtiski pārstrādā augsnē – līdzīgi kā tas notiek komposta kaudzē. Ir ļoti svarīgi saprast, ka šajā dabīgajā procesā svarīgs jebkurš posms – ja kāds no tiem izkrīt vai kļūst vājš, tiek traucēts viss process kopumā. Diemžēl jāatzīst, ka normālus augsnes veidošanās procesus ar savu rīcību traucē tieši cilvēks, pārlieku intensīvi apstrādājot augsni un izmantojot augu aizsardzības līdzekļus.
Tiešā sēja ir viens no bezaršanas tehnoloģijas veidiem. Strādājot ar šo metodi, vienīgā augsnes apstrādes operācija ir sēklas vadziņas iegriešana augsnē. Tādā veidā augsne paliek faktiski neskarta un uz tās saglabājas augu atliekas, kas savukārt pasargā augsni no laikapstākļu kaitīgās iedarbības, ierobežo viengadīgo nezāļu attīstību, kā arī kalpo par barības bāzi dažādiem augsnē dzīvojošajiem organismiem. Rezultātā uzlabojas augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte, struktūra, ūdens un gaisa aprite, auglība, palielinās organiskās vielas saturs, kā arī šādā augsnē augošo augu noturība pret slimībām. Strādājot ar tiešās sējas metodi, samazinās no augsnes izdalītā CO2 apjoms un augsne ar tajā augošo augu un mikroorganismu starpniecību ilgtermiņā sekmīgi piesaista gaisā esošo oglekli, tādā veidā konstanti palielinot organiskās vielas saturu augsnē. Pasaules piemēri rāda, ka ar tiešo sēju apsētajos tīrumos raža mēdz būt pat lielāka nekā izmantojot tradicionālo augsnes apstrādi. Izmantojot tiešās sējas paņēmienu, ievērojami palielinās darba ražīgums, bet samazinās darbaspēka un degvielas patēriņš, kā arī izdevumi tehnikas iegādei, remontiem un apkopēm.
Raksta turpinājums būs pieejams rokasgrāmatā, kas aplūkos klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses.