Autores: Rūta Abaja, Ieva Mežaka, Vides risinājumu institūts
Lauksaimniecības nozari nākotnē sagaida gana daudz izaicinājumu, kas saistāmi ar klimata pārmaiņu prognozētajām laikapstākļu, gaisa temperatūras un attiecīgi ar ūdens aprites līdzsvara izmaiņām. Vienlaikus pieprasījums pēc lauksaimniecības produkcijas pieaug līdz ar globāli augošo iedzīvotāju skaitu pasaulē. Viena no metodēm, ko pasaulē rekomendē efektīvākai ūdens un tajā izšķīdušo barības vielu izmantošanai lauksaimniecības zemēs, ir kontrolētā drenāža (KD). LIFE CRAFT projekta ietvaros Latvijā, Smiltenes un Meņģeles pagastos, divās pilotteritorijās testēja KD piemērotību tīrumos kā vienu no potenciālām klimata pārmaiņu un to ietekmes mazinošām praksēm lauksaimniecībā. Projektā gūtie rezultāti apliecina pasaulē atzīto KD lietderību sausuma risku un barības vielu (īpaši slāpekļa un fosfora savienojumu) izneses mazināšanā. Tomēr oglekļa dioksīda emisijas samazinoša un dislāpeļa oksīda un metāna piesaistes veicināšana tikai daļēji tika novērota ar KD ierīkotajās projekta minerālaugsnes platībās. Neviennozīmīgie siltumnīcefekta gāzu (SEG) monitoringa rezultāti skaidrojami ar neviendabīgiem augsnes un virsmas reljefa apstākļiem. Tādēļ dažādos poligonos pilotteritorijās atšķīrās līdzšinējās meliorācijas sistēmas darbība un tajos nebija iespējams precīzi pielāgot vienādu ūdens aiztures līmeni pēc KD izbūves. Šie apstākļi traucēja nodalīt skaidras SEG izmaiņu atšķirības starp KD un tradicionālās meliorācijas platībām KD demonstrējumu pilotteritorijās.
Raksta turpinājums būs pieejams rokasgrāmatā, kas aplūkos klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses.