Ziņas

Ceturtdien, 12. oktobrī, notika Vides risinājumu institūta (VRI) organizētā atvērto durvju diena par kontrolēto drenāžu (KD). Tajā dažādu nozaru pārstāvjus – lauksaimniekus, agronomus, lauksaimniecības konsultantus, meliorācijas speciālistus – iepazīstināja ar atziņām par kontrolētās drenāžas efektivitāti gan zemkopības, gan klimata kontekstā.

Pasākums norisinājās Smiltenē, Z/S “Rožkalni” laukā, kas kalpo par vienu no kontrolētās drenāžas pilotteritorijām projektā LIFE CRAFT. Atvērto durvju dienas gaitā Vides risinājumu institūta pētniece un projekta LIFE CRAFT VRI koordinatore Rūta Abaja apmeklētājus iepazīstināja ar kontrolētās drenāžas darbības princpiem, demonstrēja divas lauka kontrolakas, kā arī lauka meteostaciju, un prezentēja atziņas, kas gūtas šīs metodes efektivitātes pētījumos. Z/S “Rožkalni ” agronoms Gatis Pētersons sniedza ieskatu pilotteritorijas ražas rādītājos un citos vērtīgos novērojumos, savukārt Latvijas Dabas fonda komunikācijas speciāliste Dainuvīte Roginska īsi prezentēja LIFE CRAFT projektu un 3 tajā apskatītās klimatam draudzīgas lauksaimniecības metodes.

LIFE CRAFT projektā iegūtie monitoringa dati apliecina, ka KD palīdz aizturēt ūdeni augsnē. Izteiktāk tas bija novērojams, salīdzinot sausuma periodus KD laukos pirms ūdens līmeņa regulācijas un KD regulācijas laikā pie maksimāli augstas ūdens aiztures. KD laukos gruntsūdens līmenis pazeminājās aptuveni divas reizes lēnāk nekā līdzvērtīga ilguma sausuma periodos šajos laukos pirms KD sistēmas izveides un regulācijas. Aizturētā ūdens līmeņa augstums sausuma periodā vidēji bija par 15-30 cm augstāks nekā līdzīgā sausuma periodā, nepielietojot KD regulācijas. Jāpiebilst, ka salīdzinājumu teritorijās bija apgrūtinoši veikt, jo vairumā salīdzināmajos laukos pirms KD izveides sākotnēji bija nevienlīdzīgs gruntsūdens līmenis, ko acīmredzami veidoja atšķirīgs lauka vai to daļu mikroreljefs un augsnes īpatnības.

Projekta gaitā iegūtie CO₂ mērījumu rezultāti ir neviennozīmīgi. Praktiski visos projekta pilotteritoriju references laukos jau sākotnēji, pirms izteiktas KD regulēšanas, veģetācijas sezonā ir augstāki CO₂ emisiju rādītāji. 2023. gada sezonā tika sagaidītas izmaiņas kopējo CO₂ emisiju samazinājumā KD laukos, vai vismaz salīdzināmu vai mazāku CO₂ emisiju apmēri pret novēroto references laukos, tomēr šādi pārliecinoši rezultāti netika iegūti. Labākie un tuvāk gaidītajam rezultāti tika sasniegti vienā no Meņģeles (otra LIFE CRAFT pilotteritorija, kurā testēta KD metode) un Smiltenes KD laukiem, kuros ūdens līmeni visvairāk bija izdevies aizturēt. Šajos laukos atšķirība vasaras beigās, kad datos parādās sezonā visaugstākās CO₂ emisijas, starp references un KD laukiem ir izlīdzinājusies, vai pat CO₂ emisijas KD laukos ir mazākas. Šie novērojumi vismaz daļēji vedina domāt, ka pie pietiekami nozīmīga ūdens līmeņa pacēluma KD laukos ir iespējams mazināt CO₂ emisijas ar KD palīdzību. Turklāt jāpiebilst, ka šīs tendences tika novērotas 2023. gada vasaras beigās, kad praktiski nebija bijuši nozīmīgi nokrišņi gandrīz trīs mēnešu garumā, tātad CO₂ vērtību atšķirības novērotas laikā, kad KD ietekme visvairāk izpaužas. N₂O un CH₄ emisiju piesaistes apjomu izmaiņas KD laukā bija niecīgas.

Runājot par KD ietekmi uz ražu, Z/S “Rožkalni” agronoms Gatis Pētersons atzīst, ka, lai arī ražas daudzumu noteikti ietekmē dažādi faktori, lauks, kurā ierīkota KD sistēma šogad devis vislielāko ražu. Ja vidēji saimniecībā šogad no hektāra zemes iegūtas 5 tonnas rudzu, tad šajā laukā raža sasniegusi 7,5 tonnas uz hektāru. Tāpat agronoms pieblist, ka arī saimniecības arājs, pēc ražas novākšanas apstrādājot tīrumu, šo lauku atzinis par jūtami mitrāku nekā pārējos.