Autore: Sandra Dane, A/S Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija
Termins “jauktie stādījumi un sējumi” (JSS) pirmajā mirklī var šķist ļoti sarežģīts un neredzēts ikdienas laukos, tomēr šāda tipa saimniekošana ir zināma jau no senās Romas laikiem, kad olīvkoku stādījumu rindstarpās tika sēti graudaugi. Pie mums jauktie stādījumi arī zināmi jau sen. Plaši pazīstams viens no tā veidiem – mistri.
Latvijā šo tehnoloģiju plaši pielieto graudkopībā, sējot mistrus vai labības ar cita kultūrauga pasēju. JSS ir divu vai vairāku kultūraugu vienlaicīga audzēšana vienā laukā, turklāt to ražas vākšanas laiki var būt līdzīgi vai būtiski atšķirties. Audzējot divus vai vairākus kultūraugus telpiski tuvu, tie savstarpēji mijiedarbojas, piemēram, kompanjonaugu izmantošana mistros, otrā auga stādīšana vai sēšana, kad pirmais augs jau kādu laiku ir audzis, dzīvā mulča, ko sēj rindstarpās un izmanto kā mulčēšanas materiālu, un daudzi citi varianti. JSS ietver arī šo kultūraugu audzēšanu citu pēc cita viena veģetācijas perioda ietvaros, ja iepriekšējā auga atliekas atstāj uz lauka un neiestrādā augsnē. Spilgts piemērs tam ir dzīvā mulča, ko iegūst, audzējot speciāli izvēlētus priekšaugus, kurus ar lauzējveltni nolauž un atstāj uz lauka, tad nākamo kultūraugu stāda vai sēj izveidotajā dzīvajā mulčā.
Jauktie stādījumi un sējumi, kur izvēlēta pareiza augu kombinācija un savstarpējā skaita attiecība, dod iespēju pilnīgāk izmantot Saules radiāciju, ūdens resursus un barības vielas, kā arī labāk nomāc nezāles, samazina kaitīgo kukaiņu izplatību un var ierobežot slimību izplatību, kas savukārt samazina augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību.
Raksta turpinājums būs pieejams rokasgrāmatā, kas aplūkos klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses.