Autores: Līga Lepse un Sandra Dane, APP "Dārzkopības institūts"
Klimata izmaiņas pasaulē uzskata par vienu no mūsdienu sabiedrības un cilvēces attīstības “sasniegumiem” ar nevēlamiem blakusefektiem. Jūtamākais un saimnieciski nozīmīgākais ir siltumnīcas efekts, kas lielā mērā radies, palielinoties oglekļa dioksīda un citu gāzu koncentrācijai atmosfērā. Pastāv divi risinājumi siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācijas mazināšanai atmosfērā: viens no risinājumiem ir ierobežot to emisijas atmosfērā, otrs – piesaistīt atmosfērā esošās SEG. Otrā risinājuma gadījumā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā SEG var piesaistīt augsnē vai ilggadīgos stādījumos (mežos, dārzos). Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijās SEG ierobežošana un ekosistēmas un saimniekošanas mehānismu pielāgošana esošajām klimata pārmaiņām ir minētas kā vieni no turpmākās saimnieciskās darbības mērķiem. Tā kā ZIZIMM sektors (zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība) pasaulē rada 24 % no tiešajām SEG emisijām, tad šajā sektorā veiktās SEG mazināšanas darbības varētu atstāt būtisku ietekmi uz klimata izmaiņu procesu. Latvijā ir aprēķināts, ka ZIZIMM sektors rada 22,3 % no SEG emisijām, kas arī ir būtisks īpatsvars kopīgā SEG emisiju apjomā[1].
No 2014. līdz 2021. gadam Latvijā ir realizēti vairāki nozīmīgi projekti ZIZIMM sektorā par SEG emisijām un piesaisti sektorā. Kā piemērus var minēt LIFE REstore[2], “Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana”[3] un LLI-49 projekts CATCH POLLUTION “Catch crops and their growing potentials”[4]. Īsi raksturojot iegūtos rezultātus, redzams, ka nitrātu savienojumu un CO2 piesaiste, kā arī emisijas, atšķiras starp kultūraugiem atkarībā no to veidotās biomasas (gan virszemes, gan pazemes), bioloģiskajām īpatnībām un augsnes apstrādes veida.
Arī ārpus Latvijas ir veikti pētījumi par SEG emisiju mazināšanu un CO2 piesaisti ZIZIMM sektorā, un tieši lauksaimniecībā. Salīdzinoši daudz pēdējās desmitgadēs tiek pētīta zaļmēslojumu vai uztvērējaugu ietekme ne vien uz augsnes īpašībām, bet arī to pielietošanas lietderība klimata izmaiņu kontekstā. Zaļmēslojuma pielietojums lauksaimniecībā nav nekas jauns, tā ir jau gadsimtiem lietota tehnoloģija augsnes auglības palielināšanai. Tomēr pēdējā laikā šim tehnoloģiskajam risinājumam ir piešķirta papildu nozīme tieši klimata izmaiņu mazināšanā. Šajā rakstā lielāka vērība tiks veltīta uztvērējaugu, kā viena no zaļmēslojumu augu funkcionālajām grupām, izmantošanas iespējai agroekoloģisko pakalpojumu nodrošināšanā. Tiks apskatīta arī šo augu efektivitāte oglekļa (C) un slāpekļa (N) savienojumu piesaistē augsnē, pamatojot to ar pētījumu rezultātiem un pieredzi Latvijā un citviet pasaulē.
Raksta turpinājums būs pieejams rokasgrāmatā, kas aplūkos klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses.
[1] 2020. gadā iesniegtās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums, Rīga, 2020: https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Klimats/Majas_lapai_LVGMC_2020_seginvkopsavilkums.pdf
[2] https://restore.daba.gov.lv/public/lat/par_projektu/kopsavilkums/
[3] https://www.llu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2020/aramzemes-un-ilggadigo-zalaju-apsaimniekosanas-radito
[4] https://www.arei.lv/sites/arei/files/2019-09/Catch%20crops%20and%20their%20growing%20potentials.pdf